Dabas katastrofas ar paliekošām sekām

Dabas katastrofas ir atstājušas savu iespaidu uz cilvēces vēsturi. Lai arī par to efekta nozīmīgumu nav vienprātības, saikne starp šiem notikumiem un sociālajām un ekonomiskajām izmaiņām, ir intriģējoša.

Tobas ezera reģions Indonēzijā ir mājas supervulkānam, kas izvirda pirms 75 tūkstošiem gadu. Šo notikumu saista ar pudeles kaklu mūsu senču pagātnē. Vulkāna izvirdums ir lielākais nesenākajā ģeoloģiskajā vēsturē, tiekot novērtēts ar, ar augstāko iespējamo, vulkāniskā sprādziena indeksu VSI 8. Supervulkāns (internet casino) izsvieda atmosfērā aptuveni 2800 kubikkilometru putekļu un akmeņu. Šie izmeši, bloķējot saules gaismu, radīja ilgstošu auksto periodu, kas paātrināja jauna ledus laikmeta iestāšanos. Zinātnieki uzskata, ka, laika periodā īsi pēc Tobas ezera supervulkāna izvirduma, cilvēku populācija nokrita līdz 3000 – 10000 indivīdiem. Šajā rezultātā ievērojami saruka cilvēku DNS daudzveidība.

Vanuatu ir salu valsts Klusajā okeānā, uz austrumiem no Austrālijas un uz ziemeļiem no Jaunzēlandes. Vanuatu salu arhipelāgs ir viens no aktīvākajiem vulkāniskajiem reģioniem pasaulē, kur regulāri notiek zemūdens izvirdumi. Reizēm, tie izlaužas virs ūdens virsmas, radot nelielas vulkāniskās salas, kas lēnām grimst atpakaļ okeānā. Piemēram, salīdzinoši lielajā 1901. gada izvirdumā, 15 metrus virs okeāna līmeņa, radās kilometru plaša sala, kas nogrima atpakaļ zem viļņiem pusgadu vēlāk. Turpretim, izvirdumā, kurš norisinājās starp 1452. un 1453. gadu, tika radīta 12 reiz 6 kilometru plaša sala. Izvirduma laikā, atmosfērā tika izsviesti 39 kubikkilometri vulkāniskā materiāla. Vanuatu salu vulkāna izvirdums, ir viens no lielākajiem pēdējo 10 tūkstoš gadu laikā un, ir atstājis paliekošas pēdas cilvēces vēsturē. Tā laika Minu dinastijas hronikās tiek minēts nepārtraukts sniegs, kas izpostījis labības ražas. Tomēr vislielāko iespaidu izvirdums atstāja uz Bizantijas impēriju. 1453. gadā impērijā iebruka turki, kuru karaspēks ielenca tās galvaspilsētu Konstantinopoli. Pilsētas nocietinājumi bija vieni no spēcīgākajiem pasaulē un, normālos apstākļos, tie izturētu turku mesto izaicinājumu. Tomēr atmosfērā izmesto vulkānisko izmešu dēļ, labības raža bija niecīga, un pilsētas pārtikas rezerves strauji izsīka. Turki ieņēma Konstantinopoli, un Eiropas politiskā situācija mainījās uz visiem laikiem. Kontrolējot Bosfora jūras šaurumu, turpmāko gadsimtu laikā turki iebruka Balkānu reģionā un meta izaicinājumu Austroungārijas impērijai un citām Eiropas varenākajām valstīm. Turpretī no, Romas Impērijas mantinieces, kritušās Bizantijas bēgošie rakstnieki, mūziķi, astronomi, arhitekti un zinātnieki, pārcēlās Rietumeiropā, palīdzot tai kļūt par nākamo gadsimtu pasaules zinātnes centru.

21. gadsimta postošākā dabas katastrofa notika 2004. gadā, kad Indijas okeānā, spēcīgas zemestrīces rezultātā, izveidojās milzīgs cunami vilnis, kas sev līdzi aizskaloja 250 tūkstoš cilvēku dzīvības. Tāda paša spēka zemes trīce, kurai arī sekoja milzīgs cunami, notika 1755. gadā, netālu no Portugāles krastiem. Zemestrīcē visvairāk cieta galvaspilsēta Lisabona, kur zemē atvērās piecus metrus platas plaisas. Lai paglābtos no grūstošajām celtnēm, pilsētnieki bēga uz, retāk apbūvēto ostas rajonu, kur tos sagaidīja 30 metru augsts cunami vilnis. Zemestrīce un cunami faktiski nolīdzināja Lisabonu līdz ar zemi un prasīja 100 tūkstoš cilvēku dzīvības. Stipri reliģiozo eiropiešu prātos, pārdzīvojot tik drausmīgu dabas katastrofu, parādījās šaubas. Tādi apgaismības perioda autori kā Voltērs, Kants un Ruso ir atzinuši, ka tieši Lisabonas traģēdija ir kalpojusi kā viens no galvenajiem iedvesmas avotiem, sarakstot darbus, kas vēlāk kļuva par Eiropas sekulārisma pamatiem.

Par rakstu paldies sakām mūsu draugiem www.acasino.sk.